Dizaina rītdienas ietvars. Salone del Mobile 2019.

Pavasaris ir interjera dizaina profesionāļu karstākais laiks, kad vadošie nozares līderi no visas pasaules jau 58. gadu pēc kārtas satiekas vienuviet – starptautiskajā interjera priekšmetu un mēbeļu izstādē Milānā - Salone Internazionale del Mobile di Milano (Salone del Mobile). Tieši šeit katru gadu dzimst interjera dizaina rītdienas ietvars, tiek iniciētas jaunas attiecības un noslēgtas partnerības.

Šogad – partnerība nevis individuālitāte, tāpat kā risinājums nevis produkts, ir izstādes prezentāciju vienojošais motīvs, kas nepārprotami ir arī visas interjera dizaina un mēbeļu nozares stratēģiskās attīstības tendence.

Arvien apzinātāk tas, ko mums piedāvā un tas, ko mēs izvēlamies interjera dizaina tirgū, nav produkts. Tas ir dzīvesveids, ko nosaka vairākas komponentes. Tas ir dzīvesveids kā vērtība, kuras vārdā mobilizējusies lielākā daļa vadošo ražotāju, savos piedāvājumos akcentējot risinājumu nevis individuālu priekšmetu. To šogad novērojam gan Salone del Mobile stendu prezentācijās, gan uzņēmumu attīstības stratēģijās: izstādes ekspozīcijas kā reālistiskas dzīves telpas, kas pārliecinoši atspoguļo tās iemītnieku dzīvesstilu (Vitra); ražotāji, kas apvienojušies grupā, lai prezentētu un turpmāk vienmēr piedāvātu funkcionāli visaptverošus interjera risinājumus (ADL, De Padova, MA/U Studio, Boffi - Boffi Group); ražotājs, kas paplašina piedāvāto produktu sektoru, paralēli mēbeleļu ražošanai, uzsākot apgaismes ķermeņu ražošanu (Boffi); mēbeļu zīmols, kas paplašinās starpdisciplināri, kļūstot arī par restorāna zīmolu (Tom Dixon).

Kā jebkurai tendencei, un jo īpaši dizaina tendencei, būtisks ir ne tikai attīstības stratēģiskais virziens, bet arī sajūtu diapazons, kurā tas operē.

Ja dizaina priekšmeti mērķtiecīgi apvienojas vienotos dizaina risinājumos, kļūstot par gaumīgi iepakotiem dzīvesveidiem, tad sajūtu spektrā, kas rezonē ar šogad Milānā piedāvātajiem risinājumiem, dominē atslēgas vārdi – mīksti, klusi, remdējoši, brīžiem – ekspresīvi. Ne garlaicīgi.

Mīkstās mēbeles gan privātajā, gan publiskajā zonā. Masīvi skaņu absorbējoši paklāji uz grīdas un ne tikai. Taustei baudāmi un patīkami, tekstūrā neidealizēti materiāli. Šur tur manāma arī līniju un plakņu neuzkrītoša attālināšanās no iepriekšējā laika absolūtā perfekcionisma, kas, sasniedzot savu maksimumu, ir radījis nogurumu, no kura meklējot izeju, atdzimst minimālistiski, bet tomēr – dekoratīvi elementi. Arī tonālo tendenci dizainā līdztekus šī gada oficiālajam dzīvā koraļļa pantonim var raksturot kā nesteidzīgu, bet pamanāmu krāsu atdzimšanu.

Pēc iepriekšējā 50 shades of grey tonālā laikmeta skatam atkal paveras krāsas - pasteļtoņi, joprojām miglā, taču šodien jau ar skaidri niansētu un precīzi uztveramu galveno toni.

Blakus dzīvajam korallim, kas oficiāli triumfē pār pasteļtoņu krāsu miglaino kolāžu, vēl izceļas pieklusināts tirkīzs. Un tomēr – arī tas vēl nav pilnībā atbrīvojies no vēsturiski aktīvā pelēkā plīvura. Neignorējot dabas likumus, arī šī gada tonālajā mierpilnīgumā ir drosmīgi izņēmumi, kurus vieno nebēdnīgi indīgs sintētiskums un ķīmiskas precizitātes krāsas koncentrāts – kā memfisa zilajam, protona violetajam un plastmasas rozā.

Apvienošanās, sadarbošanās un saplūšanas maniere nebūt nav pēkšņa dizaina nozares aktualitāte. Tā organiski seko globālajiem attīstības procesiem kvalitātes meklējumos. Un atbilstoši mūsdienu izpratnei par kvalitāti tā vairs nav iespējama bez ilgtspējības komponentes, kas ir tik daudzslāņaina, visaptveroša un daudzdimensionāla. Jebkura sadarbība, kurā mēs katrs piedalāmies un kuru novērojam, ir ceļš ilgtspējības virzienā.