Īsa skandināvu dizaina vēsture

Skandināvijas dizains laika gaitā kļuvis gluži vai par zīmolu. No tā amatniecības saknēm un modernisma tuvināšanas dabai līdz “skandināvu dizaina” dzimšanai ASV un hygge apsēstībai — ziemeļvalstu dizaina centrā vienmēr bijusi funkcionalitāte, kvalitāte un demokrātiskas vērtības.

Par sākuma punktu skandināvu dizaina attīstībai var uzskatīt 1914. gadu, kad Dānijas Dekoratīvās mākslas biedrība (Selskabet for dekorativ Kunst) sāka izdot žurnālu Skønvirke (tulkojumā no dāņu valodas – “Skaists Darbs”). Izdevums popularizēja vietējo amatnieku veikumu, smeļoties iedvesmu gan tradicionālajā kultūrā, gan tā laika pasaules vēsmās. Ar laiku Skønvirke kļuva par sinonīmu lokālajai jūgendstila interpretācijai jeb nacionālajam romantismam. Atšķirībā no jūgendstila, kas nereti saistījās tikai ar sabiedrības augstākajiem slāņiem, Skønvirke iestājās par demokrātiska un pieejama dizaina veidošanu.

Dāņu amatnieku darināts sols (19. gadsimts). Foto — Dānijas Dizaina muzejs

Pagājušā gadsimta 20. gados Eiropā sāka attīstīties modernisma kustība, kas līdz ar jaunu estētisko virzienu un jaunu formu meklējumiem par prioritāti izvirzīja arī funkcionalitāti un sociālas pārmaiņas. Šīs idejas nonāca arī Ziemeļvalstīs, kur jaunās tehnoloģijas ļāva risināt vietējās problēmas. Garās un tumšās ziemas mudināja skandināvu arhitektus veidot plašas, gaišas un praktiskas atvērta plānojuma telpas, kurās centrālā loma ir saules gaismai.

Sākot no 20. gadsimta 30. gadiem, vesela arhitektu un dizaineru paaudze, no kuriem zinamākie ir Alvars Alto (Alvar Aalto), Arne Jakobsens (Arne Jacobsen), Pols Heningsens (Poul Henningsen) un Hanss Vīners (Hans Wegner) – turpināja attīstīt ziemeļu estētiku, izvēloties dabiskus materiālus un toņus, kā arī mīkstinot modernisma striktās formas, tā vietā dodot priekšroku plūdenām līnijām.

Alvara Alto projektētās Viborgas bibliotēkas zāle (1935)

Alvara Alto un viņa sievas, arhitektes Aino Alto mājas dzīvojamās istabas interjers (1936). Foto — Alvara Alto muzejs

Starptautisku ievērību Ziemeļu dizains sasniedza 1954. gadā, kad Bruklinas muzejā bija skatāma izstāde “Dizains Skandināvijā”, kas Ziemeļu estētiku un dzīvesveidu padarīja populāru ASV. Jāatzīmē, ka šī estētika amerikāņiem bija pazīstama arī iepriekš – somu izcelsmes amerikāņu arhitekts un dizainers Ēro Sārinens (Eero Saarinen) ASV jau kopš 40. gadiem veidojis gan ievērojamas ēkas, gan radījis mēbeles zīmolam Knoll.

Izstādes “Dizains Skandināvijā” ekspozīcija. Foto — Bruklinas muzejs

Arnes Jakobsena projektētā SAS Royal viesnīca Kopenhāgenā (1956) guva starptautisku ievērību. Projektam radītās mēbeles ir atpazīstamas un tiek ražotas joprojām.

Džons Kenedijs sēž Hansa Vīnera radītajā pp 501 krēslā (dizains – 1950)

Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados skandināvu dizaineri turpināja eksperimentēt ar jaunām formām un tehnoloģijām, piedāvājot spilgtākus un košākus dizainus. Iepriekš izmantoto liekto finieri nomainīja plastmasa, bet dabas toņi ieguva spilgtākas nokrāsas. Šajā periodā tapuši gan dāņu dizainera Vernera Pantona (Verner Panton) slavenākie dizaini, gan mākslinieces Maijas Isolas (Maija Isola) spilgtās tekstīliju un keramikas apdrukas.

Tāpat 70. gados savu uzvaras gājienu, atverot pirmos veikalus ārpus Skandināvijas, sāk Zviedru mēbeļu gigants Ikea, kas ziemeļu estētiku turpmakajās desmitgadēs demokratizē un ienes teju katrā mājoklī. Kopš 2008. gada “Ikea” ir lielākais mēbeļu tirgotājs pasaulē.

Vernera Pantona radītais Panton chair (1959)

Maijas Isolas tekstila apdruka (1961)

Pieaugot wellness (labbūtība) kustības popularitātei, 2016. gadā pasauli pārņēma hygge. Šim dāņu vārdam, kas nu jau kļuvis par dzīves filozofiju, nav tieša tulkojuma, bet savā būtībā tas nozīmē radīt sev apkārt patīkamu un mierpilnu vidi. Nereti hygge tiek saistīts ar adītiem džemperiem, siltu kakao un sprakšķošu kamīnu, tomēr patiesībā tas ir kas vairāk — hygge aicina pārdomāt savas dzīves kvalitāti, ieskaujot sevi ar labām lietām un priekpilnām pieredzēm.

Vipp Lodge klubkrēls (2021)

Muuto mēbeles